Loka šaušana Latvijā

Tāpat kā citu valstu teritorijās arī Latvijā arheologi izrakumos ir atraduši kaula bultu uzgaļus, kas tika lietoti 9.-4. gadu tūkstotī p.m.ē. Šie atradumi konstatēti kapulaukos un pirmatnējā cilvēka nometnē “Zvejnieki” (Rūjas upes lejtecē) un Osas nometnē (pie Lubānas ezera).

Veicot izrakumus Cēsu viduslaiku pilī, kas būvēta 13.gs, tika atrasti daudzi viduslaiku priekšmeti, tostarp arī bultu uzgaļi un loks, kas bija nogulējis grāvī mitrā vidē un saglabājies samērā labi. Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasti 355 dzelzs bultu gali, kas tikuši lietoti 13.-16.gadsimtā. To izmēri un izveide ir apbrīnojami daudzveidīga, jo tās tikušas izmantotas gan šaujot ar lokiem, gan arbaletiem. Pēc piestiprināšanas veida atrastie bultu gali dalāmi divās lielās grupās – iedzītņa un uzmavas bultu gali. Bultu izmēri ir visdažādākie – garumā no 42 mm līdz pat 115 mm.

Loka šaušana kā sporta veids Latvijas teritorijā sāka izplatīties no 1960.gada, kad tai sāka pievērsties salīdzinoši liels interesentu skaits (vairāk nekā 100, bet jau 1963.g. vairāk nekā 1000), neskatoties uz to, ka nebija inventāra un profesionālu treneru un patiesībā tie bija diletanti šajā jomā. Tikai pateicoties tieši šiem entuziastiem par loka šaušanu Latvijā var spriest kā par sporta veidu.

Par loka šaušanas kā sporta veida Latvijā “dzimšanas dienu”  var uzskatīt 1960.gada 12.martu, kad avīzē “Sports” tika ievietots raksts  “Organizējas jauns sporta veids”, kas vēstīja, ka: “Republikas Lietišķo sporta veidu skola (RLSS) sākusi organizēt jaunu sporta veidu – loka šaušanu”. Viens no loka šaušanas pionieriem Latvijā – sporta meistars vieglatlētikā Mihails Krjučkovs uzņēmās organizēt un vadīt nodarbības loka šaušanā. Pirmie treniņi notika RLSS, Rīgā, Ēveles ielā 13. Lai taupītu papīra mērķus, paši dalībnieki no salmu pinumiem bija izgatavojuši un nokrāsojuši vairākus mērķus.

Latvija bija viena no pirmajām Padomju Savienības republikām, kurā sāka attīstīties šis sporta veids un veidoties Loka šaušanas sekcijas. Pirms 1960.gada loka šāvēju grupas bija izveidojušās tikai Maskavā un Ļvovā.

Jau 1960.gada 7.jūnijā Latvijā notiek pirmās oficiālās sacensības. 1961.gadā. 29. augustā Dinamo stadionā notiek pirmās starptautiska mēroga sacensības, bet 1961.gada jūnijā notiek pirmais Rīgas čempionāts. 1962.gada sākumā pie Latvijas PSR Sporta komitejas izveidojas atsevišķa Loka šaušanas komiteja. Sākot ar 1963.gada 1.janvāri loka šaušanas sporta klasifikācijā ievieš “Sporta meistara” normu.

1963.gada 20.novembrī plkst. 17-os Rīgas Tramvaju trolejbusu parka (TTP) aģitpunktā Klijānu ielā tiek sasaukta Latvijas Loka šaušanas federācijas dibināšanas sapulce un tiek nodibināta Latvijas loka šaušanas federācija – LLŠF. 1963.gada beigās Latvijā ir daudzi kvalificēti loka šaušanas sacensību tiesneši un vairāk nekā 100 sabiedrisko instruktoru, kuri darbojas Rīgā, Liepājā, Cēsīs, Jelgavā, Rēzeknē, Gaujienā un Smiltenē. 1964. gada vasarā loka šaušanu iekļauj Rīgas sporta spēļu programmā. 1965.gada 21.februārī Rīgā tiek organizētas pirmās loka šaušanas biatlona sacensības.

Loka šaušanas sekcijas un grupas tika organizētas biedrībās “Dinamo” (vadītājs Vladilens Jevstignejevs), “Daugava”, “Lapa” (vadītājs Jānis Straume), kā arī uzņēmumos un organizācijās – VEF, “Rīgas manufaktūra”, TTP (dibinātāji Nikolajs un Regīna Kaupuži), Rīgas elektromehāniskā rūpnīca (vadītāja Rita Cepele), zeķu fabrikā “Aurora”, Rīgas televīzijā (dibinātājs Rita Liepiņa un Ilga Griška). 1970.gadā darbu sāk Baltijas Kara apgabala Armijas sporta kluba (ASK) loka šaušanas sekcija. No 1976.gada darbojas loka šaušanas sekcija Rīgas Politehniskajā institūtā (vadītāja G.Veinberga) un “Darba rezerves” (treneri Māra Boldure un Guntis Valdmanis). No 1977.gada loka šaušana attīstījās Daugavpilī, kur Bērnu un jauniešu sporta skolā ar to nodarbojās apmēram 50 cilvēku (treneri Alla Fadejeva un V.Buividas).

1982.gadā Republikas Meža saimniecības ministrijas biedrība “Vārpa” organizē spartakiādi, kurā tika iekļauta arī loka šaušana. Sacensībās piedalījās apmēram 30 sportistu.

Reizē ar Padomju Savienības sabrukumu loka šaušana Latvijā un Baltijas valstīs kopumā sāk iznīkt.

1994.gada Latvijas loka Šaušanas federācija iestājas Starptautiskās Loka šaušanas federācijā (FITA). 1995.gadā notiek Pasaules čempionāts telpās Birmingenā, Anglijā. Latvijas starts tajā ir kā pēdējā agonija un pēc čempionāta viss pilnībā pajūk. Paliek četri cilvēki, kuri turpina trenēties individuāli – privātmāju pagalmos, rīko „Ābeļdārza kausus”, brauc uz sacensībām Lietuvā un Igaunijā.

No 1997.gada tiek reorganizēta LLŠF un regulārus treniņus uzsāk neliela interesentu grupiņa. No 1998.gada sāk veidoties klubi, organizēti regulāri treniņi, rīkotas sacensības, LLŠF nokārto parādus ar FITA, startē kontinentālajos čempionātos, izcīna medaļas augsta ranga sacensībās, vadošie treneri sekmīgi ir pabeiguši mācības Sporta Pedagoģiskajā Akadēmijā, piedalās Starptautiskajos loka šaušanas treneru semināros un saņem sertifikātus.

Aktīvi piedaloties starptautiskās sacensībās labus panākumus gūst Zane Bērziņa – 2006.gadā Eiropas čempionātā Grieķijā tiek izcīnītā augstā 10.vieta. 2010.gadā Eiropas čempionātā Itālijā sieviešu komanda Bērziņa/Zommere/Jurčenko izcīna 8.vietu.

2013.gadā Latvijas Loka šaušanas federācija svin 50 gadu jubileju un tam par godu tiek tulkota un izdota  Viktora Zamurujeva 1983.gadā sarakstītā grāmata “Loka šaušanas attīstības vēsture Latvijas PSR”, kas apkopo informāciju par loka šaušanu Latvijā no rašanās brīža 1960-os gados līdz grāmatas sarakstīšanas brīdim. Grāmata ir veidota kā dubultgrāmata, kur no vienas puses ir lasāms oriģinālais teksts krievu valodā, bet no otras puses tulkojums latviešu valodā. Grāmatas manuskripta oriģināls glabājās Latvijas Sporta muzejā un tā kopija 2007.gadā tika uzdāvināta LLŠF.

• Avīžu izgriezumi, avīze ” Sports” no 1960.gada
• Avīžu izgriezumi, diplomi u.c.